Par Latvijas Pastu

Misija

Pasts ir būtiski nozīmīgs katram cilvēkam un uzņēmumam, valstij un sabiedrībai.

Mūsu misija ir nodrošināt kvalitatīvus pasta pakalpojumus visā Latvijas teritorijā. Mūsu pastnieki sasniedz attālākās viensētas un mēs spējam piegādāt sūtījumus uz jebkuru adresi pasaulē. Mēs esam pieejami ikvienam, vienmēr un visur.

Papildus tradicionālajiem pasta pakalpojumiem mēs attīstām jaunus, mūsdienīgus piedāvājumus, lai kļūtu par klientu tuvāko palīgu ikdienas gaitās. Pie mums ir ērti, vienkārši un visu var nokārtot vienuviet.

Mēs īstenojam savu misiju ar atbildību pret klientiem, sabiedrību, valsti, apkārtējo vidi un saviem darbiniekiem.

Vērtības

Piegādāts pasta sūtījums ir liela vērtība, kurā ieguldīts daudzu cilvēku darbs.

Mūsu resursi nodrošina augstus kvalitātes standartus: motivēti darbinieki, unikāls pasta nodaļu un pārvadājumu tīkls, modernas tehnoloģijas. 

Mēs esam atsaucīgi, pretimnākoši un piedāvājam labākos un ērtākos risinājumus katram atsevišķam klientam.

Mums ir sena pieredze un mēs esam atvērti jaunām idejām. 

Mūsu orientieris ir abpusēji izdevīga ilgtermiņa sadarbība.

Mēs piedāvājam ekonomiski pamatotus risinājumus. 

Mūsu darbība ir atklāta un caurspīdīga. 

Mēs izpildām solījumus. 

Uz mums var paļauties.

Vīzija

Latvijas Pasts ir moderns, uz biznesa pamatiem balstīts uzņēmums, kas efektīvi konkurē pasta pakalpojumu tirgū ar stabilu reputāciju, augstiem klientu apkalpošanas standartiem un motivētiem darbiniekiem.

Kopīgi ar sadarbības partneriem mēs pastāvīgi attīstām, daudzveidojam un paplašinām savu pakalpojumu saņemšanas iespējas visā Latvijas teritorijā.

Mūsu pakalpojumi ir klientiem pieejami, ērti un izdevīgi.

13. – 17. gadsimts 

Pasts tikai oficiālai korespondencei

13. gadsimtā Rīga ietilpst Livonijas ordeņa un Hanzas pilsētu savienības pasta darbības zonā. Šīs organizācijas pastu izmanto tikai savām vajadzībām.
1580. gadā Hanzas pilsētu savienība izdod pirmos zināmos noteikumus par ziņnešu darbu un algām – Botenordnung, kas ir spēkā arī tagadējās Latvijas teritorijā.
16. gadsimtā darbojas jau dažādas pasta organizācijas – valdnieku galmos, klosteros, universitātēs, pilsētās un lieltirgotāju apvienībās.
No 1581. līdz 1621. gadam, kad Rīga ir pakļauta Polijas karalistei, un līdz 1710. gadam, kad tā ir Zviedrijas karalistes Vidzemes guberņas sastāvdaļa, pasta satiksmi izmanto tikai amatpersonas karalistes un pilsētas pārvaldes vajadzībām.


17. gadsimts

Publiskā pasta dibināšana Rīgā

1632. gadu uzskata par pasta dibināšanas gadu tagadējās Latvijas teritorijā. Zviedrijas karaļa ieceltais Vidzemes un Prūsijas pastmeistars Jēkabs Bekers Jacob Becker) Rīgā noorganizē regulāru publisko pastu, ko izmanto tirgotāji un pārējie iedzīvotāji.
Sākotnēji pasts ir pastmeistara privāts uzņēmums, kas sedz savus izdevumus un gūst peļņu no saņemtās sūtījumu apmaksas. Pasts arī saņem ikgadējas dotācijas no Rīgas Rātes un Vidzemes gubernatora.
1644. gadā Vidzemes pasta satiksmi pieslēdz Stokholmas pastam Zviedrijā.
1685. gadā Kurzemes hercogs Fridrihs Kazimirs dibina savu pasta iestādi un pieprasa atcelt zviedru varas iestāžu pasta darbību, taču Zviedrijas karalis Kārlis XI šai prasībai nepievērš uzmanību, pastāvot uz savām tiesībām Kurzemē.


18. – 19. gadsimts

Pirmās pastmarkas un pasta attīstība Krievijas impērijā

1710. gada 5. jūlijā Krievijas karaspēks Pētera I vadībā ieņem Rīgu un tā kļūst par Krievijas impērijas sastāvdaļu.
1714. gada 24. septembrī Krievijas senāts izdod rīkojumu par regulāra publiskā pasta darbības uzsākšanu līnijā Rīga–Valka–Tartu–Narva–Sanktpēterburga. Šī līnija ar turpinājumu Rīga¬–Klaipēda kļūst par Krievijas impērijas galvaspilsētas Sanktpēterburgas galveno satiksmes līniju ar ārzemēm. Jaunas izmaiņas Kurzemes pasta satiksmē rada vilcienu parādīšanās.
1839. gadā no Pēterpils uz Varšavu ierīko garāko Krievijas telegrāfa līniju, kura šķērso arī Latvijas teritoriju.
1840. gada 1. maijā Lielbritānijā tiek izdota pasaulē pirmā pastmarka, pazīstama kā Penny Black, uz kuras attēlots karalienes Viktorijas portrets. Dažas dienas vēlāk pastmarkas Lielbritānijā tiek ieviestas vispārējā lietošanā.
1843. gadā Rīgas pasta kantoris pārceļas uz telpām Kungu ielā 33 un kļūst par Rīgas sākumpunktu, no kura mēra attālumu līdz jebkurai citai apdzīvotai vietai.
1857. gadā tiek iespiestas Krievijā pirmās pastmarkas, kas kļūst arī par pirmajām pasta satiksmes pastmarkām tagadējās Latvijas teritorijā.
1862. gada 15. decembrī Liverpūlē iznāk pirmais filatēlistiem domātais izdevums The Monthly Advertiser.
1874. gadā Šveices galvaspilsētā Bernē notiek starptautisks kongress, kurā dibina Vispārējo pasta savienību, kas vēlāk tiek pārdēvēta par Pasaules pasta savienību.
1881. gadā Bella sabiedrība Rīgā sāk ierīkot pirmās telefona līnijas.


20. gadsimts

Latvijas Republikas pasta dibināšana

1905. gadā atklāj I.Novikova projektēto Rīgas pasta kantora ēku tagadējā Aspazijas bulvāra un Krišjāņa Barona ielas stūrī.
1918. gada 19. decembrī tiek izdota pirmā Latvijas pastmarka, 26. decembrī sāk darboties Latvijas valsts dibinātās pasta iestādes, 27. decembrī vācu okupācijas vara nodod Latvijas valdībai Rīgas pastu. 
1920. gada 2. janvārī Ministru kabinets apstiprina Pasta un telegrāfa virsvaldes iekārtu. Sākas pasta satiksmes tiešais darbs.
1921. gada jūlijā Latvijas pastu sāk pārvadāt arī ar gaisa transportu.
1921. gada 1. oktobrī pēc valsts atzīšanas de iure Latviju uzņem Pasaules pasta savienībā.
1927. gada 7. maijā tiek dibināta Latvijā pirmā filatēlistu organizācija.
1936. gadā Latvija pirmoreiz piedalās starptautiskā filatēlijas izstādē Kēnigsbergā, Vācijā (tagadējā Kaļiņingrada Krievijā).

Latvijas pasts padomju un nacistu okupācijas laikā 

1940. gada 9. septembrī padomju okupācijas vara pilnībā pārņem pasta nozares vadību.
1940. gada nogalē tiek pārtraukta Latvijas pasta tieša satiksme ar ārzemēm.
1941. gada 1. jūlijā Rīgā ienāk vācu karaspēks un dažu dienu laikā pārņem pasta, telegrāfa un telefona iestādes.
1944. gada 12. oktobrī vācu karaspēks atkāpdamies nodedzina Rīgas pasta kantora ēku. Dienu vēlāk Rīgā ienāk padomju karaspēks un nekavējoties pārņem sakaru nozares vadību.
1954. gadā Rīgas Pasta kantori pārdēvē par Rīgas pastu, un tā pakļautībā atrodas 39 sakaru nodaļas.
1955. gadā izveido Latvijas PSR Sakaru ministriju, kas pārrauga arī pasta nozares darbību.
1965. gadā 1. oktobrī atklāj jauno Rīgas Galvenā pasta ēku Stacijas laukumā.

Neatkarīgas valsts pasta atjaunošana

1991. gada 19. oktobrī tiek izdota pirmā atjaunotās Latvijas Republikas pastmarku sērija.
1992. gada 2. janvārī tiek dibināts valsts uzņēmums Latvijas Pasts.
1992. gadā Latvijas Pasts ar ASV noslēdz pirmo līgumu par starptautiskajiem naudas pārvedumiem.
1992. gada maijā Latvijas Pasts pirmoreiz piedalās starptautiskā filatēlijas izstādē Esenē, Vācijā.
1992. gada 17. jūnijā Pasaules pasta savienība pieņem lēmumu par Latvijas atjaunošanu šajā organizācijā.
1992. gada 30. jūnijs ir pēdējā diena, kad pasta pakalpojumu apmaksai Latvijā drīkst izmantot padomju pastmarkas.
1994. gada 31. maijā izsludina Pasta likumu, atbilstoši kuram Latvijas Pasts kļūst par valsts iestādi.
1994. gadā nodibina Baltijas pasta savienību.
1994. gadā Latviju uzņem Eiropas pasta savienībā.
1994. gadā Seulā, Dienvidkorejā, notiek Pasaules pasta savienības 21. kongress, kurā pirmoreiz piedalās arī Latvija.
1997. gada 11. martā izsludina grozījumus Pasta likumā un Latvijas Pasts kļūst par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību .

21. gadsimts

Pasta tirgus liberalizācija un pievienošanās eirozonai

2004. gada 30. aprīlī Latvijas Pasts pirmais Latvijā saņem Eiropas Savienības prasībām atbilstošu vispārējo pasta pakalpojumu licenci.
2004. gada 1. maijā Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai stājas spēkā grozījumi Pasta likumā, kas paredz pakāpenisku Latvijas Pasta monopolstāvokļa samazināšanu līdz 2013. gadam.
2004. gada 15. jūlijā Latvijas Pasta  jaunā šķirošanas kompleksa pamatos tiek svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
2004. gada 1. novembrī Latvijas Pasts  kļūst par valsts akciju sabiedrību.
2006. gada oktobrī tiek atklāts pasta šķirošanas komplekss Starptautiskās lidostas Rīga teritorijā.
2013. gada 1. janvārī Latvijas Republikas teritorijā brīvai konkurencei tiek pilnībā atvērts pasta tirgus.
2013. gada 30. janvārī tiek izdotas pirmās Latvijas Republikas pastmarkas ar dubulto lata un eiro nominālvērtību.
2014. gada 2. janvārī Latvijai pievienojoties eirozonai Latvijas Pasts izdod pirmās pastmarkas, kuru vērtība atspoguļota tikai eiro.
2014. gadā no janvāra līdz martam 302 pasta nodaļās bez maksas notiek latu apmaiņa pret eiro. Latvijas ir otrā eirozonas valsts, kurā naudas maiņai pārejā uz eiro tiek izmantotas pasta nodaļas. 

Padomes priekšsēdētājs 

 

Aigars Vītols

A.Vītols ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, un viņam ir būtiska darba pieredze saistībā ar pasta nozari. Iepriekš bijis SIA Abonēšanas un piegādes centrs Diena padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis, valdes padomnieks, Tehniskās vadības departamenta direktors, SIA MailMaster un  SIA Elektroniskais pasts direktoru padomes loceklis,  AS IT Latvija padomes priekšsēdētājs,  AS Latvijas Pasta pakalpojuma tīkls direktoru padomes loceklis un saimniecības daļas vadītājs, Latvijas Pasta filiāles Pasta norēķinu centrs tehniskās daļas vadītājs. Strādājis arī par SIA Witraktor projektu vadītāju un SIA Buprocon valdes locekli. Patlaban ir SIA Pasta brokeru serviss valdes loceklis.

Padomes loceklis 

 

Andris Ikvilds

A.Ikvilds ieguvis maģistra grādu saimnieciskās darbības uzskaites un kontroles specialitātē Latvijas Universitātes Vadības fakultātē un Latvijas Valsts Universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultātē apguvis tirdzniecības ekonomista specialitāti. Arī A.Ikvilda iepriekšējā darba pieredze bijusi saistīta ar pasta nozari – viņš bijis Latvijas Pasta Iekšējā audita un kvalitātes departamenta direktors, Iekšējā audita dienesta direktors un Kontroles daļas vadītājs. Bijis arī SIA ElGoo Tech valdes loceklis, AS Paritate banka galvenā grāmatveža vietnieks, AS Latvijas Unibanka Iekšējā audita nodaļas vadītājs, SIA Creditreform galvenais grāmatvedis, Valsts finanšu inspekcijas vecākais inspektors. Pašlaik – Rīgas Domes Plānošanas, iepirkumu un kontroles daļas galvenais eksperts finanšu jautājumos.

Neatkarīgais padomes loceklis 

 

Andris Nātriņš

A.Nātriņam ir Latvijas Universitātē iegūts profesionālā maģistra grāds filozofijā, studējis doktorantūras programmu biznesa vadībā starpaugstskolu (Banku augstskola, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā) programmā. Bijis AS Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis, Latgales priekšpilsētas filiāles pārvaldnieks, starptautiskās filiāles pārvaldnieka vietnieks, Resursu pārvaldes Reģionālās attīstības daļas vadītāja vietnieks. Strādājis  arī AS Rīgas Apvienotā Baltijas banka Reģionālās attīstības daļas vadītāja vietnieka amatā. Patlaban ir Banku augstskolas pētniecības direktors, SIA Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūra valdes loceklis, nodibinājuma Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centrs valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Pasta valdes pilnvaru termiņš ir pieci gadi, sākot ar 2016.gada 1.augustu. 

 

Valdes priekšsēdētājs

Mārcis Vilcāns

M.Vilcāns ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Banku augstskolā, un viņam ir būtiska darba pieredze pasta nozarē, organizējot un vadot reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus IT un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus un vadot skaita ziņā lielus darba kolektīvus. Vadījis loģistikas kursu biznesa augstskolas Turība studentiem un kā eksperts darbojies dažādās nozares padomēs saistībā ar loģistiku. M.Vilcāns Latvijas Pastā strādā kopš 2005.gada, iepriekš vadījis Latvijas Pasta Tirdzniecības, Sūtījumu apstrādes un piegādes un Eksprespasta departamentu, bijis 2016.gada 22.aprīlī ieceltās Latvijas Pasta pagaidu valdes priekšsēdētājs.

Valdes locekļi

Dairis Kārkliņš

D.Kārkliņam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības organizācijā un vadībā, kas iegūts Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Būtiska darba pieredze tirdzniecības uzņēmumu stratēģiskajā vadībā, tostarp saistībā ar preses izdevumu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, kā arī mārketinga risinājumu, interneta projektu un e-produktu izstrādi un organizāciju. Bijis valdes loceklis un vadītājs SIA Preses apgāds, SIA Lettel, SIA Plus punkts un SIA Digital World.

Kristaps Krūmiņš

K.Krūmiņam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības ekonomikā Latvijas Universitātē un papildu izglītība stratēģiskajā vadībā, kas iegūta Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā. K.Krūmiņam ir ievērojama pieredze vadošos amatos pasta nozarē, organizējot darbu un nodrošinot procesu vadību skaitliski lielās struktūrvienībās. Latvijas Pastā K.Krūmiņš strādā kopš 2005.gada: bijis uzņēmuma galvenais ekonomists, Pasta tīkla vadības departamenta direktora vietnieks, Pasta pakalpojumu nodrošināšanas departamenta direktora pienākumu izpildītājs un 2016.gada 22.aprīlī ieceltās pagaidu valdes loceklis.

Anda Ozola

A.Ozola ieguvusi jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē un profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnēs Biznesa augstskolā Turība. A.Ozolai ir būtiska darba pieredze pasta nozares juridisko jautājumu risināšanā un vadībā. Kā juriskonsulte sākusi darbu Latvijas Pastā 2000.gadā, bijusi Juridiskās daļas vadītāja vietniece, bet no 2004.gada – Juridiskā departamenta direktore.

Klientu serviss

292