Par Latvijas Pastu

Misija

Pasts ir būtiski nozīmīgs katram cilvēkam un uzņēmumam, valstij un sabiedrībai.

Mūsu misija ir nodrošināt kvalitatīvus pasta pakalpojumus visā Latvijas teritorijā. Mūsu pastnieki sasniedz attālākās viensētas un mēs spējam piegādāt sūtījumus uz jebkuru adresi pasaulē. Mēs esam pieejami ikvienam, vienmēr un visur.

Papildus tradicionālajiem pasta pakalpojumiem mēs attīstām jaunus, mūsdienīgus piedāvājumus, lai kļūtu par klientu tuvāko palīgu ikdienas gaitās. Pie mums ir ērti, vienkārši un visu var nokārtot vienuviet.

Mēs īstenojam savu misiju ar atbildību pret klientiem, sabiedrību, valsti, apkārtējo vidi un saviem darbiniekiem.

Vērtības

Piegādāts pasta sūtījums ir liela vērtība, kurā ieguldīts daudzu cilvēku darbs.

Mūsu resursi nodrošina augstus kvalitātes standartus: motivēti darbinieki, unikāls pasta nodaļu un pārvadājumu tīkls, modernas tehnoloģijas. 

Mēs esam atsaucīgi, pretimnākoši un piedāvājam labākos un ērtākos risinājumus katram atsevišķam klientam.

Mums ir sena pieredze un mēs esam atvērti jaunām idejām. 

Mūsu orientieris ir abpusēji izdevīga ilgtermiņa sadarbība.

Mēs piedāvājam ekonomiski pamatotus risinājumus. 

Mūsu darbība ir atklāta un caurspīdīga. 

Mēs izpildām solījumus. 

Uz mums var paļauties.

Vīzija

Latvijas Pasts ir moderns, uz biznesa pamatiem balstīts uzņēmums, kas efektīvi konkurē pasta pakalpojumu tirgū ar stabilu reputāciju, augstiem klientu apkalpošanas standartiem un motivētiem darbiniekiem.

Kopīgi ar sadarbības partneriem mēs pastāvīgi attīstām, daudzveidojam un paplašinām savu pakalpojumu saņemšanas iespējas visā Latvijas teritorijā.

Mūsu pakalpojumi ir klientiem pieejami, ērti un izdevīgi.

Valdes priekšsēdētājs

Arnis Salnājs
Arnis Salnājs strādājis gan banku sektorā, gan vairākos juridiskajos birojos, piemēram, Sorainen un Alfenus. Konsultējis astoņu Latvijas lielāko celtniecības kompāniju biedrību Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība. Bakalaura grādu tiesību zinātnēs ieguvis Latvijas Universitātē, patlaban studē maģistra programmā Būvniecības tiesības un strīdu risināšana Londonas Kings College universitātē.

 

Valdes locekļi

Egons Strazdiņš
Strādājis banku sektorā, iepriekšējais amats Swedbank Latvia Valūtas nodaļas vadītājs. Ieguvis biznesa vadības maģistra (MBA) grādu Rīgas Biznesa institūtā un ekonomikas bakalaura grādu Latvijas Universitātē.

Arnis Gulbis
Strādājis finanšu sfēras uzņēmumu vadībā, plānojot finanšu resursu piesaisti un kontrolējot izlietojumu. Bijis SIA Hipolīzings valdes loceklis, AS Parex Banka filiāles kreditēšanas nodaļas vadītājs, privātpersonu un mazo/vidējo uzņēmumu kreditēšanas un līzinga daļas vadītāja vietnieks, AS Sampo Līzings izpilddirektors un valdes loceklis. Ieguvis maģistra grādu ekonomikā.

Aigars Vītols
Strādājis uzņēmumu vadības un pārvaldības jomā privātajā un pašvaldību sektorā. Bijis SIA Telia Latvija Vidzemes nodaļas vadītājs, kapitāldaļu turētāja pārstāvis pašvaldības uzņēmumos AS Valmieras enerģija, SIA Valmieras siltums, SIA Valmieras slimnīca, SIA Valmieras ūdens, SIA ZAAO, ka arī SIA VTU Valmiera valdes loceklis. Šobrīd arī izpilddirektora vietnieks Valmieras pilsētas pašvaldībā. Lasījis lekciju kursus mikroekonomikā, uzņēmumu dibināšanā un vadībā, grāmatvedības datorizētā uzskaitē Latvijas Universitātē un Vidzemes augstskolā. Ieguvis augstāko profesionālo izglītību politikas zinātnē un maģistra grādu ekonomikā.

 

13. – 17. gadsimts 
Pasts tikai oficiālai korespondencei
13. gadsimtā Rīga ietilpst Livonijas ordeņa un Hanzas pilsētu savienības pasta darbības zonā. Šīs organizācijas pastu izmanto tikai savām vajadzībām.
1580. gadā Hanzas pilsētu savienība izdod pirmos zināmos noteikumus par ziņnešu darbu un algām – Botenordnung, kas ir spēkā arī tagadējās Latvijas teritorijā.
16. gadsimtā darbojas jau dažādas pasta organizācijas – valdnieku galmos, klosteros, universitātēs, pilsētās un lieltirgotāju apvienībās.
No 1581. līdz 1621. gadam, kad Rīga ir pakļauta Polijas karalistei, un līdz 1710. gadam, kad tā ir Zviedrijas karalistes Vidzemes guberņas sastāvdaļa, pasta satiksmi izmanto tikai amatpersonas karalistes un pilsētas pārvaldes vajadzībām.


17. gadsimts
Publiskā pasta dibināšana Rīgā
1632. gadu uzskata par pasta dibināšanas gadu tagadējās Latvijas teritorijā. Zviedrijas karaļa ieceltais Vidzemes un Prūsijas pastmeistars Jēkabs Bekers Jacob Becker) Rīgā noorganizē regulāru publisko pastu, ko izmanto tirgotāji un pārējie iedzīvotāji.
Sākotnēji pasts ir pastmeistara privāts uzņēmums, kas sedz savus izdevumus un gūst peļņu no saņemtās sūtījumu apmaksas. Pasts arī saņem ikgadējas dotācijas no Rīgas Rātes un Vidzemes gubernatora.
1644. gadā Vidzemes pasta satiksmi pieslēdz Stokholmas pastam Zviedrijā.
1685. gadā Kurzemes hercogs Fridrihs Kazimirs dibina savu pasta iestādi un pieprasa atcelt zviedru varas iestāžu pasta darbību, taču Zviedrijas karalis Kārlis XI šai prasībai nepievērš uzmanību, pastāvot uz savām tiesībām Kurzemē.


18. – 19. gadsimts
Pirmās pastmarkas un pasta attīstība Krievijas impērijā

1710. gada 5. jūlijā Krievijas karaspēks Pētera I vadībā ieņem Rīgu un tā kļūst par Krievijas impērijas sastāvdaļu.
1714. gada 24. septembrī Krievijas senāts izdod rīkojumu par regulāra publiskā pasta darbības uzsākšanu līnijā Rīga–Valka–Tartu–Narva–Sanktpēterburga. Šī līnija ar turpinājumu Rīga¬–Klaipēda kļūst par Krievijas impērijas galvaspilsētas Sanktpēterburgas galveno satiksmes līniju ar ārzemēm. Jaunas izmaiņas Kurzemes pasta satiksmē rada vilcienu parādīšanās.
1839. gadā no Pēterpils uz Varšavu ierīko garāko Krievijas telegrāfa līniju, kura šķērso arī Latvijas teritoriju.
1840. gada 1. maijā Lielbritānijā tiek izdota pasaulē pirmā pastmarka, pazīstama kā Penny Black, uz kuras attēlots karalienes Viktorijas portrets. Dažas dienas vēlāk pastmarkas Lielbritānijā tiek ieviestas vispārējā lietošanā.
1843. gadā Rīgas pasta kantoris pārceļas uz telpām Kungu ielā 33 un kļūst par Rīgas sākumpunktu, no kura mēra attālumu līdz jebkurai citai apdzīvotai vietai.
1857. gadā tiek iespiestas Krievijā pirmās pastmarkas, kas kļūst arī par pirmajām pasta satiksmes pastmarkām tagadējās Latvijas teritorijā.
1862. gada 15. decembrī Liverpūlē iznāk pirmais filatēlistiem domātais izdevums The Monthly Advertiser.
1874. gadā Šveices galvaspilsētā Bernē notiek starptautisks kongress, kurā dibina Vispārējo pasta savienību, kas vēlāk tiek pārdēvēta par Pasaules pasta savienību.
1881. gadā Bella sabiedrība Rīgā sāk ierīkot pirmās telefona līnijas.


20. gadsimts
Latvijas Republikas pasta dibināšana

1905. gadā atklāj I.Novikova projektēto Rīgas pasta kantora ēku tagadējā Aspazijas bulvāra un Krišjāņa Barona ielas stūrī.
1918. gada 19. decembrī tiek izdota pirmā Latvijas pastmarka, 26. decembrī sāk darboties Latvijas valsts dibinātās pasta iestādes, 27. decembrī vācu okupācijas vara nodod Latvijas valdībai Rīgas pastu. 
1920. gada 2. janvārī Ministru kabinets apstiprina Pasta un telegrāfa virsvaldes iekārtu. Sākas pasta satiksmes tiešais darbs.
1921. gada jūlijā Latvijas pastu sāk pārvadāt arī ar gaisa transportu.
1921. gada 1. oktobrī pēc valsts atzīšanas de iure Latviju uzņem Pasaules pasta savienībā.
1927. gada 7. maijā tiek dibināta Latvijā pirmā filatēlistu organizācija.
1936. gadā Latvija pirmoreiz piedalās starptautiskā filatēlijas izstādē Kēnigsbergā, Vācijā (tagadējā Kaļiņingrada Krievijā).

Latvijas pasts padomju un nacistu okupācijas laikā 

1940. gada 9. septembrī padomju okupācijas vara pilnībā pārņem pasta nozares vadību.
1940. gada nogalē tiek pārtraukta Latvijas pasta tieša satiksme ar ārzemēm.
1941. gada 1. jūlijā Rīgā ienāk vācu karaspēks un dažu dienu laikā pārņem pasta, telegrāfa un telefona iestādes.
1944. gada 12. oktobrī vācu karaspēks atkāpdamies nodedzina Rīgas pasta kantora ēku. Dienu vēlāk Rīgā ienāk padomju karaspēks un nekavējoties pārņem sakaru nozares vadību.
1954. gadā Rīgas Pasta kantori pārdēvē par Rīgas pastu, un tā pakļautībā atrodas 39 sakaru nodaļas.
1955. gadā izveido Latvijas PSR Sakaru ministriju, kas pārrauga arī pasta nozares darbību.
1965. gadā 1. oktobrī atklāj jauno Rīgas Galvenā pasta ēku Stacijas laukumā.

Neatkarīgas valsts pasta atjaunošana

1991. gada 19. oktobrī tiek izdota pirmā atjaunotās Latvijas Republikas pastmarku sērija.
1992. gada 2. janvārī tiek dibināts valsts uzņēmums Latvijas Pasts.
1992. gadā Latvijas Pasts ar ASV noslēdz pirmo līgumu par starptautiskajiem naudas pārvedumiem.
1992. gada maijā Latvijas Pasts pirmoreiz piedalās starptautiskā filatēlijas izstādē Esenē, Vācijā.
1992. gada 17. jūnijā Pasaules pasta savienība pieņem lēmumu par Latvijas atjaunošanu šajā organizācijā.
1992. gada 30. jūnijs ir pēdējā diena, kad pasta pakalpojumu apmaksai Latvijā drīkst izmantot padomju pastmarkas.
1994. gada 31. maijā izsludina Pasta likumu, atbilstoši kuram Latvijas Pasts kļūst par valsts iestādi.
1994. gadā nodibina Baltijas pasta savienību.
1994. gadā Latviju uzņem Eiropas pasta savienībā.
1994. gadā Seulā, Dienvidkorejā, notiek Pasaules pasta savienības 21. kongress, kurā pirmoreiz piedalās arī Latvija.
1997. gada 11. martā izsludina grozījumus Pasta likumā un Latvijas Pasts kļūst par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību .

21. gadsimts
Pasta tirgus liberalizācija un pievienošanās eirozonai

2004. gada 30. aprīlī Latvijas Pasts pirmais Latvijā saņem Eiropas Savienības prasībām atbilstošu vispārējo pasta pakalpojumu licenci.
2004. gada 1. maijā Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai stājas spēkā grozījumi Pasta likumā, kas paredz pakāpenisku Latvijas Pasta monopolstāvokļa samazināšanu līdz 2013. gadam.
2004. gada 15. jūlijā Latvijas Pasta  jaunā šķirošanas kompleksa pamatos tiek svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
2004. gada 1. novembrī Latvijas Pasts  kļūst par valsts akciju sabiedrību.
2006. gada oktobrī tiek atklāts pasta šķirošanas komplekss Starptautiskās lidostas Rīga teritorijā.
2013. gada 1. janvārī Latvijas Republikas teritorijā brīvai konkurencei tiek pilnībā atvērts pasta tirgus.
2013. gada 30. janvārī tiek izdotas pirmās Latvijas Republikas pastmarkas ar dubulto lata un eiro nominālvērtību.
2014. gada 2. janvārī Latvijai pievienojoties eirozonai Latvijas Pasts izdod pirmās pastmarkas, kuru vērtība atspoguļota tikai eiro.
2014. gadā no janvāra līdz martam 302 pasta nodaļās bez maksas notiek latu apmaiņa pret eiro. Latvijas ir otrā eirozonas valsts, kurā naudas maiņai pārejā uz eiro tiek izmantotas pasta nodaļas. 

Klientu serviss