Lūdzu uzgaidiet!
Pasts ir būtiski nozīmīgs katram cilvēkam un uzņēmumam, valstij un sabiedrībai.
Mūsu misija ir nodrošināt kvalitatīvus pasta pakalpojumus visā Latvijas teritorijā. Mūsu pastnieki sasniedz attālākās viensētas un mēs spējam piegādāt sūtījumus uz jebkuru adresi pasaulē. Mēs esam pieejami ikvienam, vienmēr un visur.
Papildus tradicionālajiem pasta pakalpojumiem mēs attīstām jaunus, mūsdienīgus piedāvājumus, lai kļūtu par klientu tuvāko palīgu ikdienas gaitās. Pie mums ir ērti, vienkārši un visu var nokārtot vienuviet.
Mēs īstenojam savu misiju ar atbildību pret klientiem, sabiedrību, valsti, apkārtējo vidi un saviem darbiniekiem.
Vienkāršība - sadarbībā ar klientiem esam saprotami, cilvēciski un vienkārši.
Atbildība - esam atbildīgi par sev uzticētajiem uzdevumiem, atrodot ātrāko, prasmīgāko un efektīvāko risinājumu tā paveikšanai.
Ieinteresētība - esam ieinteresēti klienta vajadzību izzināšanā un apmierināšanā, stiprinot savstarpējo sadarbību.
Latvijas Pasts ir moderns, uz biznesa pamatiem balstīts uzņēmums, kas efektīvi konkurē pasta pakalpojumu tirgū ar stabilu reputāciju, augstiem klientu apkalpošanas standartiem un motivētiem darbiniekiem.
Kopīgi ar sadarbības partneriem mēs pastāvīgi attīstām, daudzveidojam un paplašinām savu pakalpojumu saņemšanas iespējas visā Latvijas teritorijā.
Mūsu pakalpojumi ir klientiem pieejami, ērti un izdevīgi.
13. – 17. gadsimts
Pasts tikai oficiālai korespondencei
13. gadsimtā Rīga ietilpst Livonijas ordeņa un Hanzas pilsētu savienības pasta darbības zonā. Šīs organizācijas pastu izmanto tikai savām vajadzībām.
1580. gadā Hanzas pilsētu savienība izdod pirmos zināmos noteikumus par ziņnešu darbu un algām – Botenordnung, kas ir spēkā arī tagadējās Latvijas teritorijā.
16. gadsimtā darbojas jau dažādas pasta organizācijas – valdnieku galmos, klosteros, universitātēs, pilsētās un lieltirgotāju apvienībās.
No 1581. līdz 1621. gadam, kad Rīga ir pakļauta Polijas karalistei, un līdz 1710. gadam, kad tā ir Zviedrijas karalistes Vidzemes guberņas sastāvdaļa, pasta satiksmi izmanto tikai amatpersonas karalistes un pilsētas pārvaldes vajadzībām.
17. gadsimts
Publiskā pasta dibināšana Rīgā
1632. gadu uzskata par pasta dibināšanas gadu tagadējās Latvijas teritorijā. Zviedrijas karaļa ieceltais Vidzemes un Prūsijas pastmeistars Jēkabs Bekers Jacob Becker) Rīgā noorganizē regulāru publisko pastu, ko izmanto tirgotāji un pārējie iedzīvotāji.
Sākotnēji pasts ir pastmeistara privāts uzņēmums, kas sedz savus izdevumus un gūst peļņu no saņemtās sūtījumu apmaksas. Pasts arī saņem ikgadējas dotācijas no Rīgas Rātes un Vidzemes gubernatora.
1644. gadā Vidzemes pasta satiksmi pieslēdz Stokholmas pastam Zviedrijā.
1685. gadā Kurzemes hercogs Fridrihs Kazimirs dibina savu pasta iestādi un pieprasa atcelt zviedru varas iestāžu pasta darbību, taču Zviedrijas karalis Kārlis XI šai prasībai nepievērš uzmanību, pastāvot uz savām tiesībām Kurzemē.
18. – 19. gadsimts
Pirmās pastmarkas un pasta attīstība Krievijas impērijā
1710. gada 5. jūlijā Krievijas karaspēks Pētera I vadībā ieņem Rīgu un tā kļūst par Krievijas impērijas sastāvdaļu.
1714. gada 24. septembrī Krievijas senāts izdod rīkojumu par regulāra publiskā pasta darbības uzsākšanu līnijā Rīga–Valka–Tartu–Narva–Sanktpēterburga. Šī līnija ar turpinājumu Rīga¬–Klaipēda kļūst par Krievijas impērijas galvaspilsētas Sanktpēterburgas galveno satiksmes līniju ar ārzemēm. Jaunas izmaiņas Kurzemes pasta satiksmē rada vilcienu parādīšanās.
1839. gadā no Pēterpils uz Varšavu ierīko garāko Krievijas telegrāfa līniju, kura šķērso arī Latvijas teritoriju.
1840. gada 1. maijā Lielbritānijā tiek izdota pasaulē pirmā pastmarka, pazīstama kā Penny Black, uz kuras attēlots karalienes Viktorijas portrets. Dažas dienas vēlāk pastmarkas Lielbritānijā tiek ieviestas vispārējā lietošanā.
1843. gadā Rīgas pasta kantoris pārceļas uz telpām Kungu ielā 33 un kļūst par Rīgas sākumpunktu, no kura mēra attālumu līdz jebkurai citai apdzīvotai vietai.
1857. gadā tiek iespiestas Krievijā pirmās pastmarkas, kas kļūst arī par pirmajām pasta satiksmes pastmarkām tagadējās Latvijas teritorijā.
1862. gada 15. decembrī Liverpūlē iznāk pirmais filatēlistiem domātais izdevums The Monthly Advertiser.
1874. gadā Šveices galvaspilsētā Bernē notiek starptautisks kongress, kurā dibina Vispārējo pasta savienību, kas vēlāk tiek pārdēvēta par Pasaules pasta savienību.
1881. gadā Bella sabiedrība Rīgā sāk ierīkot pirmās telefona līnijas.
20. gadsimts
Latvijas Republikas pasta dibināšana
1905. gadā atklāj I.Novikova projektēto Rīgas pasta kantora ēku tagadējā Aspazijas bulvāra un Krišjāņa Barona ielas stūrī.
1918. gada 19. decembrī tiek izdota pirmā Latvijas pastmarka, 26. decembrī sāk darboties Latvijas valsts dibinātās pasta iestādes, 27. decembrī vācu okupācijas vara nodod Latvijas valdībai Rīgas pastu.
1920. gada 2. janvārī Ministru kabinets apstiprina Pasta un telegrāfa virsvaldes iekārtu. Sākas pasta satiksmes tiešais darbs.
1921. gada jūlijā Latvijas pastu sāk pārvadāt arī ar gaisa transportu.
1921. gada 1. oktobrī pēc valsts atzīšanas de iure Latviju uzņem Pasaules pasta savienībā.
1927. gada 7. maijā tiek dibināta Latvijā pirmā filatēlistu organizācija.
1936. gadā Latvija pirmoreiz piedalās starptautiskā filatēlijas izstādē Kēnigsbergā, Vācijā (tagadējā Kaļiņingrada Krievijā).
Latvijas pasts padomju un nacistu okupācijas laikā
1940. gada 9. septembrī padomju okupācijas vara pilnībā pārņem pasta nozares vadību.
1940. gada nogalē tiek pārtraukta Latvijas pasta tieša satiksme ar ārzemēm.
1941. gada 1. jūlijā Rīgā ienāk vācu karaspēks un dažu dienu laikā pārņem pasta, telegrāfa un telefona iestādes.
1944. gada 12. oktobrī vācu karaspēks atkāpdamies nodedzina Rīgas pasta kantora ēku. Dienu vēlāk Rīgā ienāk padomju karaspēks un nekavējoties pārņem sakaru nozares vadību.
1954. gadā Rīgas Pasta kantori pārdēvē par Rīgas pastu, un tā pakļautībā atrodas 39 sakaru nodaļas.
1955. gadā izveido Latvijas PSR Sakaru ministriju, kas pārrauga arī pasta nozares darbību.
1965. gadā 1. oktobrī atklāj jauno Rīgas Galvenā pasta ēku Stacijas laukumā.
Neatkarīgas valsts pasta atjaunošana
1991. gada 19. oktobrī tiek izdota pirmā atjaunotās Latvijas Republikas pastmarku sērija.
1992. gada 2. janvārī tiek dibināts valsts uzņēmums Latvijas Pasts.
1992. gadā Latvijas Pasts ar ASV noslēdz pirmo līgumu par starptautiskajiem naudas pārvedumiem.
1992. gada maijā Latvijas Pasts pirmoreiz piedalās starptautiskā filatēlijas izstādē Esenē, Vācijā.
1992. gada 17. jūnijā Pasaules pasta savienība pieņem lēmumu par Latvijas atjaunošanu šajā organizācijā.
1992. gada 30. jūnijs ir pēdējā diena, kad pasta pakalpojumu apmaksai Latvijā drīkst izmantot padomju pastmarkas.
1994. gada 31. maijā izsludina Pasta likumu, atbilstoši kuram Latvijas Pasts kļūst par valsts iestādi.
1994. gadā nodibina Baltijas pasta savienību.
1994. gadā Latviju uzņem Eiropas pasta savienībā.
1994. gadā Seulā, Dienvidkorejā, notiek Pasaules pasta savienības 21. kongress, kurā pirmoreiz piedalās arī Latvija.
1997. gada 11. martā izsludina grozījumus Pasta likumā un Latvijas Pasts kļūst par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību .
21. gadsimts
Pasta tirgus liberalizācija un pievienošanās eirozonai
2004. gada 30. aprīlī Latvijas Pasts pirmais Latvijā saņem Eiropas Savienības prasībām atbilstošu vispārējo pasta pakalpojumu licenci.
2004. gada 1. maijā Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai stājas spēkā grozījumi Pasta likumā, kas paredz pakāpenisku Latvijas Pasta monopolstāvokļa samazināšanu līdz 2013. gadam.
2004. gada 15. jūlijā Latvijas Pasta jaunā šķirošanas kompleksa pamatos tiek svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
2004. gada 1. novembrī Latvijas Pasts kļūst par valsts akciju sabiedrību.
2006. gada oktobrī tiek atklāts pasta šķirošanas komplekss Starptautiskās lidostas Rīga teritorijā.
2013. gada 1. janvārī Latvijas Republikas teritorijā brīvai konkurencei tiek pilnībā atvērts pasta tirgus.
2013. gada 30. janvārī tiek izdotas pirmās Latvijas Republikas pastmarkas ar dubulto lata un eiro nominālvērtību.
2014. gada 2. janvārī Latvijai pievienojoties eirozonai Latvijas Pasts izdod pirmās pastmarkas, kuru vērtība atspoguļota tikai eiro.
2014. gadā no janvāra līdz martam 302 pasta nodaļās bez maksas notiek latu apmaiņa pret eiro. Latvijas ir otrā eirozonas valsts, kurā naudas maiņai pārejā uz eiro tiek izmantotas pasta nodaļas.
| Valdes priekšsēdētājs | |
 |
Mārcis Vilcāns M.Vilcāns ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Banku augstskolā, un viņam ir būtiska darba pieredze pasta nozarē, organizējot un vadot reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus IT un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus un vadot skaita ziņā lielus darba kolektīvus. Vadījis loģistikas kursu biznesa augstskolas Turība studentiem un kā eksperts darbojies dažādās nozares padomēs saistībā ar loģistiku. M.Vilcāns Latvijas Pastā strādā kopš 2005.gada, iepriekš vadījis Latvijas Pasta Tirdzniecības, Sūtījumu apstrādes un piegādes un Eksprespasta departamentu, bijis 2016.gada 22.aprīlī ieceltās Latvijas Pasta pagaidu valdes priekšsēdētājs. |
| Valdes locekļi | |
 |
Kristaps Krūmiņš K.Krūmiņam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības ekonomikā Latvijas Universitātē un papildu izglītība stratēģiskajā vadībā, kas iegūta Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā. K.Krūmiņam ir ievērojama pieredze vadošos amatos pasta nozarē, organizējot darbu un nodrošinot procesu vadību skaitliski lielās struktūrvienībās. Latvijas Pastā K.Krūmiņš strādā kopš 2005.gada: bijis uzņēmuma galvenais ekonomists, Pasta tīkla vadības departamenta direktora vietnieks, Pasta pakalpojumu nodrošināšanas departamenta direktora pienākumu izpildītājs un 2016.gada 22.aprīlī ieceltās pagaidu valdes loceklis. |
 |
Anda Ozola A.Ozola ieguvusi jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē un profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē un Biznesa augstskolā Turība. A.Ozolai ir būtiska darba pieredze pasta nozares juridisko jautājumu risināšanā un vadībā. Kā juriskonsulte sākusi darbu Latvijas Pastā 2000.gadā, bijusi Juridiskās daļas vadītāja vietniece, bet no 2004.gada – Juridiskā departamenta direktore. |