Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks 23. aprīlī LNB ātrijā no plkst. 10.00 līdz 15.00. Savukārt plkst. 11.00 LNB telpā “Retumu pasaule” norisināsies tās prezentācija, kurā piedalīsies Marika Selga, LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, Andris Puriņš, “Latvijas Pasta” valdes loceklis, un profesors Gvido Straube, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks.

Vēsturnieks, LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadošais pētnieks Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs uzrunā “No Melnā Bruņinieka līdz Eiropas civilizācijai: Indriķa hronika latviešu priekšstatos par Livoniju” stāstīs par Indriķa hronikas nozīmi viduslaiku Livonijas tēla veidošanā latviešu sabiedrībā kopš 19. gadsimta.

Vēsturniece, LNB Letonikas un Baltijas centra vadītāja Dr. hist. Kristīne Zaļuma sniegs ieskatu LNB krājumā glabātos izdevumos, kuros publicēta Indriķa hronika vai atklāts tās nozīmīgums. Tiks atbildēts uz jautājumu, kas un kad lasīja Indriķa hroniku, kā arī stāsti par hronikas lasītājiem apgaismības laikmetā.

Jaunā pastmarka būs pieejama 10 000 eksemplāru tirāžā, aploksne – 500. Pastmarkas nominālvērtība būs 3,00 eiro. To varēs iegādāties “Latvijas Pasta” e-veikalā https://veikals.pasts.lv/ un lielākajos pilsētu klientu centros un klientu apkalpošanas punktos. Filatēlijas izdevumu dizainu veidojusi māksliniece Lilija Dinere.

Livonijas Indriķa hronika ir Latvijas rakstītās vēstures sākuma punkts. Tā ir pirmais informācijas avots, kas rakstiski vēsta par Latvijas un Igaunijas teritorijas vēlo dzelzs laikmetu un Baltijas krusta kariem 12.–13. gadsimtā.

Hronika tapusi ap 1224.–1227. gadu, un tās autors un aprakstīto notikumu aculiecinieks ir Imeras (tagad – Rubene Kocēnu pagastā) katoļu priesteris Henriks, kurš sacerējumā dēvēts par Latviešu Indriķi – tādu, kas nācis no iedzimto vidus. Hronika tapusi latīņu valodā, un tajā pirmo reizi minētas daudzas Latvijas apdzīvotās vietas un notikumi, taču autora rakstītais hronikas eksemplārs nav saglabājies. Mūsdienu pamatizdevums veidots no 16 hronikas norakstiem laikā no 14. līdz 19. gadsimtam.

Pirmais Indriķa hronikas izdevums latviešu valodā nācis klajā 1883. gadā Matīsa Siliņa tulkojumā, zinātniski precīzākais – 1993. gadā Ābrama Feldhūna tulkojumā ar plašu Ēvalda Mugurēviča ievadu un komentāriem, pirmo reizi līdztekus latviešu tekstam dodot arī oriģinālu latīņu valodā.

Livonijas Indriķa hronikas izdevumi, kas publicēti kopš 1740. gada, pieejami Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, vienā no lielākajām atmiņas institūcijām, kas glabā milzīgu Latvijas un Baltijas reģiona vēstures avotu klāstu. Hronikas teksta publikācijas un tulkojumi vācu, krievu un latviešu valodā padarīja šo avotu par sabiedrības vēsturiskās apziņas daļu, veidojot priekšstatus par Livonijas vēsturisko mantojumu, kas ir aktuāli arī mūsdienās.

Hronikas nozīme sniedzas tālu aiz vēstures zinātnes robežām.  Mūsdienu kultūras telpā spilgtu paralēli starp hronikā nolasāmo latviešu tautai uzspiesto kristianizāciju un 20. gadsimta Latviju, kas nonākusi padomju okupācijas varā, iezīmē Vizmas Belševicas poēma “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām” (1969), no tās izaugušais Nika Matvejeva dziesmu cikls, jo īpaši dziesma “Kliedz, mana tauta”, un arī simbolos balstītā Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna rokopera “Indriķa hronika” (2000).

”Latvijas Pasta” filatēlijas izdevumus augstu vērtē gan klienti, gan filatēlijas kolekcionāri un eksperti. Kolekcionāru starptautiskās apvienības, ievērojot stingri regulētus standartus, uzņēmuma izdotās pastmarkas novērtē kā līdzvērtīgas lielāko pasaules valstu izdotajiem filatēlijas izdevumiem, un tās regulāri tiek iekļautas gan pasaulē atpazīstamos filatēlijas izdevumu katalogos, gan prestižu kolekcionāru kolekcijās.